Jaunumi

Adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē
04 / 09 / 2017

Adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē

Visgrūtāk biklajiem un kautrīgajiem

Speciālisti bērna iejušanās laika posmu bērnudārzā sauc par adaptācijas periodu. Adaptācijas periods mēdz būt ātrs un viegls, gandrīz nesāpīgs, taču mēdz būt arī smags, stipri izteikts un ilglaicīgs. Tas, kā noritēs adaptācijas periods jūsu bērnam ir atkarīgs no daudz un dažādiem apstākļiem, sākot ar grūtniecības norisi un beidzot ar paša bērna centrālās nervu sistēmas īpatnībām un ģimenes audzināšanas īpatnībām.

Dažiem bērniem patiesi ir ļoti grūti iedzīvoties grupiņā. Ja bērniņš ir ļoti mazs, viņš vēl neuzticas citiem cilvēkiem, nav gatavs šķirties no mammas, un tas viņa vecumā ir normāli. Tāpēc arī dažreiz ar iejušanos grupiņā klājas tik grūti. Arī, ja bērns nav sabiedrisks vai viņam ir grūti uzticēties citiem iekšējās nedrošības dēļ, pierašanas periods var būt ilgs un grūts.

Iespējams, ka vecāki paši vēl nav gatavi pārgriezt nabassaiti = emocionāli nelaiž bērnu vaļā, kaut arī ik rītu ved uz dārziņu. Reizēm iedzīvoties traucē iepriekšējā pieredze citā grupiņā, kur bērns guvis psiholoģisku traumu, un nu sagaida to pašu jaunajā vidē. Var gadīties, ka bērns kaut ko ir iedomājies, radījis grupiņas dzīvi savās iedomās. Tādu iedomu mudžekli var atšķetināt tikai ilgākā laikā.

Turklāt, sākot apmeklēt dārziņu, mazie sāk biežāk slimot, un tas kavē iejusties bērnudārza dzīvē. Var sākties apburtais loks – ja bērns grupiņā jūtas slikti, piepeši atrauts no mammas, viņš biežāk slimo. Jo biežāk viņš slimo, jo ilgāks iestiepjas adaptācijas laiks.

Sarežģīti iekļauties mēdz būt piecus un sešus gadus veciem bērniem, kuri līdz tam nav apmeklējuši bērnudārzu. Tie, kuri jau iedzīvojušies kolektīvā, bieži vien jaunpienācējus nepieņem. «Mājas bērni» mēdz būt lēnīgāki tāpēc, ka nav raduši par sevi parūpēties, nedara to tikpat ātri, cik citi. Ko tādos brīžos mēdz darīt pārējie grupas biedri? Izsmiet. Tas bērnam ir mokoši. Lai pārējie viņu pieņemtu kā savējo, liels darbs jāpaveic audzinātājai.

Taču spēja iejusties vienaudžu kolektīvā ir nepieciešama bērna attīstībai. Reti kuram bērnam pirmais iejušanās mēģinājums kolektīvā ir viegls. Tas nebūt nenozīmē, ka jaunā grupiņas vide mazajam ir nepiemērota. Nē, tikai citāda. Līdz šim viņš ģimenē bijis «pasaules nabiņa», ap kuru viss griezies. Grupiņā bērns nonāk situācijā, kad vairs nav centrālā persona. Viņa personībai tas ir veselīgi! Bet mazais to nezina un protestē! Kad adaptācijas laiks ir garām, bērns jūtas priecīgs par to, ka viņam ir savi draugi un savas «darīšanas». Un aizmirst grūto sākumu.

Emocionalitāti pret racionalitāti!

Lai mazulim atvieglotu adaptācijas periodu, vecākiem ieteicams rīkoties iespējami racionāli. Bērns jūt, ja māmiņa ir nedroša, ja viņa pati nespēj mazo atstāt grupiņā. Ja mamma no grupiņas iet projām ar asarām acīs, nedroši jūtas arī bērns. Mazais jūt un uzskata – ja jau mamma par kaut ko baidās, viņu te atstādama, tātad jābaidās ir arī viņam!

Cik tad ilgi?

Nevar pateikt precīzu laiku, kad bērnam vajadzētu aprast ar grupiņas dzīvi un samierināties ar jauno dzīves kārtību. Var paiet vairāki mēneši, pat pusgads, bet var iejusties uzreiz, vai tikai divās nedēļās.

Adaptēšanās periodā vecākiem rūpīgi jāseko līdzi bērna uzvedībai. Ja mazais kļuvis nervozs, par ko var liecināt arī nagu graušana un pirkstu sūkāšana, vai pēkšņi sācis naktī slapināt gultā, celties augšā, jo rādās slikti sapņi vai murgi, un pat naktī lūgt, lai viņu neved uz dārziņu, to nedrīkst atstāt bez ievērības. Pedagogam kopā ar vecākiem jāizvērtē situācija un jāsecina, kas notiek ar bērnu. Varbūt jālūdz psihologa palīdzība. Adaptēšanās grūtības ir jācenšas pārvarēt, taču neietekmējot bērna fizisko un emocionālo veselību.

Vai var nepierast vispār?

Pedagogi uzskata, ja vecāki nepadodas bērna adaptēšanās grūtību priekšā un dzīves apstākļi nepieļauj izvēles iespējas, pierast pie dzīves bērnudārzā var GANDRĪZ VISI bērni. Arī tie, kuriem iesākumā klājies grūti, ar laiku kļūst par labiem komandas biedriem. Iegūst tie bērni, kuru vecāki neatmet grūtajam adaptēšanas procesam ar roku un turpina bērnam palīdzēt iejusties, nevis neved viņu uz grupiņu. Sevišķi svarīgi tas ir, mēģinot atkārtoti sākt pirmsskolas apmeklēšanu (ja pirmajā reizē bērns tiešām ir bijis par mazu bērnudārza gaitu sākšanai vai arī smagi saslimis, tāpēc no grupiņas izņemts).

Gatavojamies otrajam mēģinājumam!

Ja bērns šajā sezonā no grupiņas izņemts, laiks sākt gatavoties otrajam mēģinājumam. Iespējas, kā viņam pamazām iemācīties komunicēt ar vienaudžiem, ir dažādas.

*Ja bērns izņemts no grupiņas tāpēc, ka bijis pārāk mazs bērnudārza gaitu sākšanai, var atstāt mazo ar omīti vai auklīti, ar kuru viņš līdz šim nav atstāts kopā. Lai bērns sāk apzināti saprast, ka mamma visu laiku nebūs līdzās.

*Ieteicams bērnu sūtīt uz estētikas skoliņu, kur mazo ved tikai uz nodarbībām, nevis atstāj visu dienu.

*Noderīgas ir sarunas ar bērnu, kāpēc jāiet uz bērnudārzu. Mazajam jāsaprot, ka turpmāk tas viņam būs, tāpat kā tētim vai mammai iet uz darbu.

 

Izglītības psihologs Agrita Rukmane

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi