Jaunumi

Rāmākai ikdienai

Šis neparastais laiks… Kad daba mostas, visur plaukst un sarosās dzīvības sulas, sprāgst pumpuri un tā vien aicina līst āra no ziemas migas, tieši tādā brīdī tiekam aicināti apstāties, distancēties un PALIKT MĀJĀS! 

Kādam tas padodas viegli, citam tā kļūst par neiespējamo misiju, kāds ir priecīgs, ka beidzot nav jāsteidzas, citam tieši otrādi – mājās nekam vairs nepietiek laika… Katram no mums ir atšķirīgas stratēģijas, kā pielāgoties neierastām situācijām un nav vienas ideālās receptes, kas derētu visiem.

Ikvienā krīzes un pārmaiņu laikā ir labi, ja izdodas saglabāt kaut daļu ierastā dzīves ritma un rutīnas. Viss pazīstamais un paredzamais rada drošības sajūtu, tāpēc arī šobrīd būtu labi saglabāt dienas ritmu, rīta un vakara rituālus, brīvdienu un darbadienu atšķirības.

Īpaši, ja šajā laikā vecāku lielākais izaicinājums ir apvienot darba pienākumus un bērnu klātbūtni, tad plānošana ir ļoti nozīmīgs instruments, kas var būtiski atvieglot ikdienu. Vispirms jau ir svarīgi izvirzīt būtiskākos mērķus, kas katram no ģimenes locekļiem konkrētā dienā ir jāpaveic. Ja pieaugušajiem tas ir darba uzdevums, skolniekiem mācības, tad pirmsskolniekam arī būtu labi katrai dienai ieplānot kādu paveicamo darbiņu. Varbūt tas ir pirmsskolas skolotāju ieteikts, varbūt internetā noskatīts, bet lai arī mazais ģimenes loceklis būtu vienlīdz iesaistīts jaunajā ģimenes ritmā. Tos sarežģītākos un patstāvīgi veicamos darbiņus labāk ir plānot pirmajā dienas pusē, savukārt pēcpusdienā vajag atrast laiku kopīgajiem darbiem. Noteikti ir vērts saglabāt arī pusdienlaiku – kluso laiku. Šajā brīdī varbūt nav jācīnās, lai bērns iemigtu, bet var vienoties, ka jādzīvojas klusiņām, jāatpūšas (un jāļauj vecākiem nosūtīt svarīgus e-pastus).

Lai mazie bērni labāk orientētos dienas ritumā, kopīgo plānu vērts uzrakstīt uz lielas tāfeles vai lapas un papildināt arī ar zīmējumiem. Lielāki bērni plānu var rakstīt paši. Svarīgi, lai varētu uzskatāmi atšķirt – kurā laikā katrs darbojas patstāvīgi un kad ir kopīgais laiks. Darbojoties kopīgi – vai tā ir mājas kārtošana, vai ēdiena gatavošana, neaizmirstiet par jautrību un rotaļīgumu, jo labs noskaņojums vieno un ļauj darbus paveikt vieglāk un no tiem nevairīties. Jo vairāk bērni tiks iesaistīti ģimenes darbu plānošanā un īstenošanā, jo mazāku pretestību viņi izrādīs uzņemoties pienākumus.

Šis patiesi ir lielisks laiks, lai veicinātu bērnu patstāvību un neatkarību, atbildības uzņemšanos un savas varēšanas apziņu. Vecāki, kuri daudz ko darījuši bērnu vietā steigas un aizņemtības dēļ, tagad var nogaidīt un ļaut tikt galā pašiem gan ar ģērbšanos, gan ēšanu, gan mantu kārtošanu – jo ir laiks!

Ir nozīmīgi veicināt bērnu patstāvību, bet nevajag mēģināt aizbēgt no bērna - jo vairāk vecāks mūk no bērna, jo vairāk viņš neatlaižas, pat kļūst kašķīgs un nemierīgs. Tāpēc, labs ieguldījums tajā, lai bērni ļautu vecākiem pastrādāt un netraucētu, ir nedalītās uzmanības laiks viens pret vienu. Tas nozīmē, ja esmu bērnam atvēlējis 15 minūtes kopīgai spēlei (un tas ir atzīmēts kopīgajā plāniņā), es darbu nolieku un pievēršos tikai un vienīgi bērnam.

Lai arī mēs nevaram prognozēt, cik ilgs būs šis attālinātais režīms, viens nu ir pilnīgi droši – tas kādu dien’ beigsies un mums būs jāpielāgojas no jauna “atpakaļ”.  Tāpēc arī mazajiem ģimenes locekļiem ir nepieciešams saglabāt sajūtu, ka šis viss nav uz mūžīgiem laikiem, ka būs draugi, bērnudārzs, ballītes un pulciņi, ka tas viss nav pazudis. Kavējieties jaukās atmiņās par savu pirmsskolu, uzrakstiet vēstuli skolotājai, krājiet paveiktos darbiņus, varbūt pat sarīkojiet arī bērnam videozvanu ar kādu no draugiem.

Ir jauka filmiņa, ko vērts noskatīties ar bērniem kopā https://ej.uz/PaliecMajasSupervaroni.

Tas varētu atvieglot bērnam saprotamu sarunu par to, kas tad šobrīd notiek un kāpēc viss tā mainījies. Pēc tam var izveidot katram personīgo jautro aktivitāšu supervaroņa sarakstu un katru dienu vienam no tiem atvēlēt konkrētu laiku dienas plānā ar nosaukumu, piemēram, “Supervaroņdarbu laiks”. Varbūt nodarbi var lozēt un pārvērst par “superpārsteiguma laiku”.

Nedrīkst aizmirst to, ka bērnu (jo īpaši mazo bērnu) emocionālā labsajūta ir cieši jo cieši saistīta ar vecāku emocionālo labsajūtu. Tāpēc, mīļie vecāki – RŪPEJIETIES PAR SEVI! Tieši jūs esat tie, kas ar savu mieru un pārliecību varat ieviest miera un drošības sajūtu savam bērnam. Izaiciniet sevī un bērnos zinātkāri, dzīvesprieku un smieklus kad vien ir tāds mirklis.

Lai mums visiem kopā izdodas! Dzīvojam, lai vakarā ir ko atcerēties, lai par šo laiku krājas arī priecīgās atmiņas un veiksmīgās mazās uzvaras. Caur pārvarētajām grūtībām mēs varam stiprināt bērnā sajūtu, ka paliekot mājās viņš veic ko ļoti svarīgu un nozīmīgu mums visiem, kā patiesi īsts Supervaronis!

 

Inga Ādamsone, izglītības psihologs

atpakaļ uz augšu

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi