Nāc nākdams Metenīti,
daudz uz tevi gaidītāju –
gaid’ arāji, ecētāji,
gaid’ miezīšu sējējiņi.
(Latv.t.dz.)

Meteņus svinam starp ziemas (Ziemassvētkos) un pavasara (Lieldienās) saulgriežiem. Tā ir viena no latviskākajām svinamajām dienām, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara tuvošanos.
Visas latviešu gadskārtu svinamās dienas ir bagātas dažādām tradīcijām, kas domātas ļaužu priekam, to galvenais uzdevums ir veicināt labestību, prieku, atvairīt ļaunumu, paust pateicību par iegūto un sasniegto, kā arī nodrošināt auglību un labu ražu nākamajā laika posmā. Dejas, rotaļas, dziesmas, spēles Metenī vienmēr ir kopīgas un svētki svinami lielā pulkā.

Tradicionāli šajos svētkos brauca no kalna ar ragaviņām, slidinājās pa ledu, brauca ciemos, gāja ķekatās, rotaļās, cepa plāceņus un pīrāgus, spēlēja spēles.

Arī Mārzemītes saime šodien svinēja Meteņdienu. Netrūka dziesmu, deju, rotaļu. Bērni bija svētkiem gatavojušies, izzinot informāciju par Meteņiem un veidojot krāšņas maskas. Paldies skolotājām Leldei Eglītei, Valentīnai Ņizovcevai, Ievai Freilibai un Kristīnei Minajevai par svētku vadīšanu.

Un starp citu- ja Meteņos uz jumtiem ir sniegs, tad vasarā būs daudz ogu un sēņu (latv.tautas ticējums).

Bilžu galeriju skatieties šeit.